Darba laika uzskaite un Darba likums

Kur Darba likumā ir noteikumi par darba laiku

Darba laiku regulē Darba likuma 130.–148. pants. Tur noteikts, kas ir darba laiks, cik ilgi drīkst strādāt, kā organizēt maiņas, virsstundas un summēto darba laiku, kāda atpūta pienākas un kas jāuzskaita.

Ar darba laiku cieši saistīti arī darba samaksas panti: 67. pants (piemaksa par nakts darbu), 68. pants (piemaksa par virsstundām un darbu svētku dienā), 71. pants (kas jānorāda algas aprēķinā) un 74. pants (samaksa, kad darbs netiek veikts, arī dīkstāve).

Uz 30.09.2026 spēkā ir Darba likuma redakcija no 22.10.2024. Pēdējie grozījumi (pieņemti 19.09.2024) skāra darba sludinājumus un valodu, nevis darba laiku. Tālāk aprakstītās normas ir spēkā bez izmaiņām.

Kas ir darba laiks (DL 130. pants)

Darba likuma 130. panta pirmā daļa darba laiku definē kā “laikposms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā”.

No šīs definīcijas izriet trīs praktiski secinājumi:

• Pārtraukums nav darba laiks, ja vien darba līgumā nav noteikts citādi vai darbiniekam aizliegts atstāt darba vietu (DL 145. p.).
• Mācības pēc darba devēja rīkojuma ir darba laiks — darbā un mācībās pavadīto laiku saskaita kopā (DL 137. p. 2. d.).
• Ceļš starp klientiem ir darba laiks, ja darbiniekam nav pastāvīgas darba vietas. Tā to skaidro Valsts darba inspekcija (VDI).

Normālais darba laiks (DL 131. pants)

Normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt 8 stundas, bet nedēļas darba laiks — 40 stundas (DL 131. p. 1. d.).

Ja kādā nedēļas dienā strādā mazāk, citu dienu drīkst pagarināt, bet ne vairāk kā par 1 stundu un nepārsniedzot 40 h nedēļā (131. p. 2. d.). Piemērs: ja piektdien darbinieks strādā 7 h, pirmdien viņš drīkst strādāt 9 h — nedēļā kopā 9 + 8 + 8 + 8 + 7 = 40 h.

Darbā ar īpašu risku normālais darba laiks ir ne vairāk kā 7 h dienā un 35 h nedēļā, ja šādos apstākļos darbinieks strādā vismaz pusi no darba laika (131. p. 3. d.).

Mēneša un gada darba laika normu pēc šiem noteikumiem aprēķina, ņemot vērā darba dienas, svētku dienas un pirmssvētku dienas. Aprēķins pa mēnešiem ir lapā darba laika norma 2026. gadā.

Jaunieši un bērni (DL 132. pants)

Personām, kas jaunākas par 18 gadiem, darba laiku ierobežo stingrāk:

• visiem jauniešiem ir piecu dienu darba nedēļa (132. p. 1. d.);
• pusaudži (15–18 gadi) drīkst strādāt līdz 7 h dienā un 35 h nedēļā (132. p. 3. d.);
• bērni no 13 gadiem mācību gadā drīkst strādāt līdz 2 h dienā un 10 h nedēļā, brīvlaikā — līdz 4 h dienā un 20 h nedēļā, bet 15 gadus veci bērni brīvlaikā — līdz 7 h dienā un 35 h nedēļā (132. p. 2. d.);
• mācībās un darbā pavadīto laiku saskaita kopā, un kopā tas nedrīkst pārsniegt 7 h dienā un 35 h nedēļā (132. p. 4. d.);
• ja jaunietis strādā pie vairākiem darba devējiem, darba laiku summē (132. p. 5. d.).

Jauniešus aizliegts nodarbināt virsstundu darbā, naktī un nedēļas atpūtas laikā (136. p. 6. d., 138. p. 6. d., 143. p. 5. d.).

Piecu dienu nedēļa un pārceltās darba dienas (DL 133. pants)

Darbiniekam ir noteikta piecu dienu darba nedēļa. Sešu dienu nedēļu drīkst ieviest tikai pēc konsultācijām ar darbinieku pārstāvjiem, un tad dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt 7 stundas (133. p. 1.–3. d.).

Darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtu, var pārcelt uz tā paša mēneša sestdienu (133. p. 4. d.). Valsts budžeta iestādēm pārcelšanu nosaka Ministru kabinets ar rīkojumu. Komersantiem tas ir tikai ieteikums.

2026. gadā ar MK rīkojumu Nr. 330 pārceltas divas dienas: piektdiena, 02.01.2026, uz sestdienu, 17.01.2026, un pirmdiena, 22.06.2026, uz sestdienu, 27.06.2026. Visas 2026. gada svētku un pārceltās dienas ir lapā svētku dienas 2026.

Svarīgi par pārceltajām dienām:

• darbs pārceltajā sestdienā nav virsstundu darbs (136. p. 8. d.);
• ja darbinieks pārceltajā darba dienā nevar ierasties, tā tiek uzskatīta par atvaļinājuma dienu vai tiek atstrādāta (133. p. 5. d.);
• nedēļā ar pārcelto darba dienu nedēļas atpūtai jābūt vismaz 35 h pēc kārtas (143. p. 6. d.).

Nepilnais darba laiks (DL 134. pants)

Nepilnu darba laiku darbinieks un darba devējs nolīgst darba līgumā. Tas ir obligāts, ja to prasa grūtniece, sieviete pēcdzemdību periodā, darbinieks ar invaliditāti, darbinieks ar bērnu līdz 14 gadiem un citi 134. pantā minētie darbinieki.

Nodarbināt nepilna laika darbinieku virs nolīgtā laika drīkst tikai ar rakstveida vienošanos (134. p. 7. d.). Tabelē šīs stundas ieteicams atzīmēt atsevišķi, lai būtu redzams, uz kādas vienošanās pamata tās nostrādātas.

Darbiniekam ar bērnu līdz 8 gadiem vai aprūpējamu tuvinieku ir tiesības prasīt elastīgu darba laiku vai attālinātu darbu. Darba devējam jāatbild viena mēneša laikā (148. p. 4.–7. d.).

Pirmssvētku diena (DL 135. pants)

“Pirms svētku dienām darba dienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks.” (DL 135. p.)

VDI skaidro, ka nepilna laika darbiniekiem šis noteikums neattiecas. Summētā darba laika darbiniekiem saīsinājumu var nepiemērot, ja jānodrošina nepārtraukts darbs. Sīkāk — rakstā par darbu svētku dienā un pirmssvētku dienām.

Virsstundas (DL 136. pants)

Virsstundu darbs ir darbs virs normālā darba laika. Tas pieļaujams tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā (136. p. 1.–2. d.). VDI uzsver, ka šādu vienošanos nedrīkst iekļaut darba līgumā — tā jānoslēdz katru reizi.

Bez darbinieka piekrišanas virsstundas drīkst noteikt tikai trīs gadījumos: sabiedrības visneatliekamākās vajadzības, nepārvarama vara vai ārkārtēji apstākļi, kā arī steidzama, iepriekš neparedzēta darba pabeigšana noteiktā laikā. Ja tas ilgst vairāk nekā 6 dienas pēc kārtas, vajadzīga VDI atļauja (136. p. 3.–4. d.).

Citi galvenie noteikumi:

• Limits: virsstundas nedrīkst pārsniegt vidēji 8 h septiņu dienu periodā, rēķinot pārskata periodā līdz 4 mēnešiem (136. p. 5. d.). VDI piemērā tas ir 34,24 h mēnesī (30 / 7 = 4,28 nedēļas × 8 h).
• Aizliegums: personas līdz 18 gadiem virsstundu darbā nodarbināt aizliegts (136. p. 6. d.).
• Piekrišana: grūtnieces, sievietes pēcdzemdību periodā līdz 1 gadam un zīdītājas līdz bērna 2 gadu vecumam — tikai ar rakstveida piekrišanu (136. p. 7. d.).
• Piemaksa: vismaz 100 % no stundas vai dienas algas likmes (68. p.). To var aizstāt ar apmaksātu atpūtu, kas jāpiešķir mēneša laikā; summētajā darba laikā — nākamajā pārskata periodā, bet ne vēlāk kā 3 mēnešu laikā (136. p. 9.–11. d.).

Kā virsstundas reģistrēt un aprēķināt, skatiet rakstā virsstundu uzskaite un virsstundu kalkulatorā.

Darba laika uzskaites pienākums (DL 137. pants)

Šis ir galvenais pants, kas nosaka, kas darba devējam jāuzskaita un cik detalizēti.

Kas jāuzskaita atsevišķi

Kopējās nostrādātās stundas vien nepietiek. Katram darbiniekam atsevišķi jābūt redzamām šādām stundu grupām:

1. nostrādātās stundas kopā;
2. virsstundas;
3. nakts darbs (22:00–06:00);
4. darbs nedēļas atpūtas laikā;
5. darbs svētku dienās;
6. dīkstāve.

Šīs pašas stundas vēlāk jānorāda algas aprēķinā: DL 71. pants prasa norādīt nostrādātās stundas, “tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas”. Ja tabelē stundas nav sadalītas, grāmatvedībai nav no kā aprēķināt piemaksas.

Kādā formā uzskaiti veikt

Darba likums uzskaites formu nenosaka. VDI skaidro, ka dokumentācijas noformēšanas kārtība “tiek atstāta darba devēja ziņā”. Tātad der papīra tabele, Excel tabele vai elektroniska sistēma.

Drīkst lietot apzīmējumus (piemēram, A — atvaļinājums, S — slimība), bet VDI iesaka pievienot to atšifrējumu. Kādi lauki praksē vajadzīgi tabelē, aprakstīts rakstā darba laika uzskaites tabula.

Ja uzņēmumā ir daudz maiņu, summētais darba laiks vai vairākas darba vietas, manuāla tabele kļūst kļūdaina. Tad vērts salīdzināt darba laika uzskaites programmas — tās stundas sadala pa 137. panta grupām automātiski.

Mācības un darbinieka tiesības

Ja darbinieks mācās pēc darba devēja rīkojuma, mācību laiks ir darba laiks un tas jāuzskaita kopā ar darbu (137. p. 2. d.). Darbiniekam ir tiesības pārbaudīt savu uzskaiti, tāpēc tabelei jābūt saprotamai arī cilvēkam bez grāmatveža zināšanām.

Cik ilgi uzskaiti glabāt

Darba likums glabāšanas termiņu nenosaka. Grāmatvedības likuma 28. pants attaisnojuma dokumentiem par aprēķināto darba samaksu nosaka 10 gadus. Tabele likumā tieši nav minēta, tāpēc praksē to ieteicams glabāt kopā ar algas dokumentiem tikpat ilgi.

Kad uzskaite nav jāveic (DL 148. panta 1. daļa)

Uzskaite nav obligāta, ja “darba laika ilgums netiek mērīts vai iepriekš noteikts vai to var noteikt paši darbinieki”. Tipiski tie ir vadītāji vai speciālisti, kuri paši plāno savu laiku.

Šis izņēmums jāpamato ar darba faktisko raksturu, nevis tikai ar amata nosaukumu. Ja darbiniekam ir noteikts grafiks vai darba sākuma un beigu laiks, uzskaite jāveic.

Nakts darbs (DL 138. pants)

Nakts laiks ir no 22:00 līdz 06:00, bet nakts darbs — darbs, kas šajā laikā ilgst vairāk nekā 2 stundas (138. p. 1. d.). Bērniem nakts laiks ir no 20:00 līdz 06:00.

Nakts darbinieks ir tas, kurš parasti strādā naktī pēc maiņu grafika vai vismaz 50 dienas kalendāra gadā. Viņa normālo dienas darba laiku saīsina par 1 stundu, ja to neliedz uzņēmuma darbības īpatnības (138. p. 2.–3. d.). Nakts darbiniekam pienākas veselības pārbaude pirms darba sākšanas un pēc tam ne retāk kā reizi 2 gados, bet no 50 gadu vecuma — katru gadu. Darbinieku ar bērnu līdz 3 gadiem naktī drīkst nodarbināt tikai ar viņa piekrišanu.

Par nakts darbu pienākas piemaksa vismaz 50 % apmērā (67. p.). Piemērs: maiņa 20:00–08:00 ar 30 min pārtraukumu ilgst 11,5 h, no tām 8 h ir nakts laikā. Sīkāk — rakstā nakts darbs.

Maiņu darbs (DL 139. pants)

Maiņu darbam ir četri pamatnoteikumi:

• maiņa nedrīkst būt garāka par normālo dienas darba laiku;
• divas maiņas pēc kārtas ir aizliegtas;
• maiņu grafiks jāpaziņo vismaz 1 mēnesi iepriekš;
• maiņas jāmaina vismaz reizi nedēļā.

Ja maiņas ir garākas par 8 h (piemēram, 12 vai 24 h), parasti jāievieš summētais darba laiks. Grafika sastādīšana aprakstīta rakstos maiņu grafiks un darba grafiks.

Summētais darba laiks (DL 140. pants)

Summēto darba laiku darba devējs pēc konsultācijām ar darbinieku pārstāvjiem var noteikt, ja darba rakstura dēļ nevar ievērot normālo dienas vai nedēļas darba laiku.

• Pārskata periods: pēc noklusējuma 1 mēnesis; darba līgumā — līdz 3 mēnešiem, koplīgumā — līdz 12 mēnešiem.
• Robežas: ne ilgāk par 24 h pēc kārtas un 56 h nedēļā.
• Atpūta: vidēji vismaz 12 h diennaktī un 35 h nedēļā.
• Virsstundas: darbs virs pārskata perioda normas; VDI skaidro, ka tās nosaka perioda beigās.
• Slimība: darbnespējas laikā grafiku mainīt nedrīkst.

Visu par normu, pārskata periodu un virsstundām skatiet rakstā summētais darba laiks.

Atpūtas laiks (DL 142. un 143. pants)

Diennakts atpūta ir vismaz 12 stundas pēc kārtas; bērniem — 14 stundas (142. p.). Summētajā darba laikā šo prasību var nepiemērot.

Nedēļas atpūta ir vismaz 42 stundas pēc kārtas septiņu dienu periodā (143. p. 1. d.). Piecu dienu nedēļā ir divas brīvdienas, sešu dienu nedēļā — viena. Svētdiena ir vispārējā atpūtas diena. Ja jānodrošina nepārtraukts darbs, svētdienā drīkst strādāt, piešķirot atpūtu citā dienā.

Darbā nedēļas atpūtas laikā darbinieku var iesaistīt tikai ar rakstveida rīkojumu un tikai tajos pašos trīs izņēmuma gadījumos, kas minēti 136. panta trešajā daļā. Par to jāpiešķir līdzvērtīga kompensējoša atpūta, un jebkurās 14 dienās jābūt vismaz diviem atpūtas periodiem (143. p. 4. d.).

Svētku dienas (DL 144. pants)

“Darbinieki netiek nodarbināti likumā noteiktajās svētku dienās.” Izņēmums ir darbi, kurus nevar pārtraukt: tad darbiniekam piešķir atpūtu citā dienā vai izmaksā atlīdzību, un piemaksa ir vismaz 100 % (68. p.).

Ja svētku diena iekrīt darba dienā, laika algas darbiniekam saglabājas noteiktā alga, bet akorda algas darbiniekam izmaksā vidējo izpeļņu (74. p.). Samaksas piemēri un pirmssvētku dienas — rakstā darbs svētku dienā.

Pārtraukumi (DL 145. un 146. pants)

Ja darba diena ir ilgāka par 6 stundām, pienākas pārtraukums vismaz 30 minūtes. To piešķir ne vēlāk kā 4 stundas pēc darba sākuma (145. p.). Pusaudzim pārtraukums pienākas, ja darba laiks ir ilgāks par 4,5 h.

Pārtraukumu drīkst sadalīt daļās, katra vismaz 15 minūtes. Ja darba vietu pārtraukuma laikā atstāt aizliegts, pārtraukums ir darba laiks un tiek apmaksāts.

Pārtraukumi bērna barošanai (bērnam līdz 1,5 gadiem) ir vismaz 30 minūtes ik pēc 3 stundām. Tos ieskaita darba laikā un apmaksā (146. p.).

Darba samaksa, kas saistīta ar darba laiku

• DL 67. pants: piemaksa par nakts darbu — vismaz 50 % no stundas vai dienas algas likmes.
• DL 68. pants: piemaksa par virsstundām un darbu svētku dienā — vismaz 100 %. Koplīgumā vai darba līgumā var noteikt lielāku. Ar ģenerālvienošanos virsstundu piemaksu var samazināt līdz 50 %, ja nozares minimālā alga ir vismaz par 50 % augstāka par valsts minimālo.
• DL 71. pants: algas aprēķinā jānorāda nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts stundas un svētku dienās nostrādātās stundas.
• DL 74. pants: dīkstāves laikā laika algas darbiniekam izmaksā noteikto algu, akorda algas darbiniekam — vidējo izpeļņu. Dīkstāve jāuzskaita atsevišķi (137. p.).

Darba likumā nav atsevišķas piemaksas par darbu nedēļas atpūtas dienā. Tam paredzēta kompensējoša atpūta (143. p. 4. d.). Ja šis darbs vienlaikus ir virsstundu darbs vai notiek svētku dienā, piemēro attiecīgo piemaksu.

Ātrā uzziņa: normas un panti

Ko pārbauda VDI un kādas ir sekas

Darba likuma ievērošanu uzrauga Valsts darba inspekcija. Konstatējot pārkāpumus, VDI var dot norādījumus tos novērst un piemērot administratīvo sodu.

Praksē pārbaudē visbiežāk skata dokumentus, kas pierāda darba laika ievērošanu:

• darba laika uzskaites tabeles par katru darbinieku;
• darba grafikus un pierādījumus, ka darbinieki ar tiem iepazīstināti (VDI min parakstu vai darba e-pastu);
• rakstveida vienošanās par virsstundām;
• summētā darba laika pārskata perioda normu un virsstundu aprēķinu;
• atbilstību starp tabelē uzskaitītajām stundām un algas aprēķinā izmaksātajām piemaksām.

Bez precīzas uzskaites darba devējam ir grūti pierādīt, ka virsstundas un piemaksas ir aprēķinātas pareizi. Tas attiecas gan uz VDI pārbaudēm, gan uz darba strīdiem ar darbinieku.

Plānotie Darba likuma grozījumi

Saeimā ir likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”. Saeima to konceptuāli atbalstīja pirmajā lasījumā 11.12.2025. Starp apspriestajām izmaiņām ir:

• virsstundu piemaksa “ne mazāk kā 50 %” (šobrīd 100 %);
• dīkstāves apmaksa 70 % apmērā pēc 5 darba dienām;
• dienas darba laika pagarinājums līdz +2 h (šobrīd +1 h) 40 h nedēļas robežās;
• iespēja strādāt četru dienu darba nedēļu.