Darbs svētku dienā: apmaksa un piemaksa

Kuras dienas Latvijā ir svētku dienas

Svētku dienas nosaka likuma “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1. pants. 2026. gadā tās ir šādas:

No 15 svētku dienām 2026. gadā 11 iekrīt darba dienās (no pirmdienas līdz piektdienai). Lieldienas, Mātes diena un Vasarsvētki vienmēr ir svētdienās, un 2026. gadā sestdienā iekrīt 26. decembris. Vairāk par katru datumu un nākamo gadu — lapā svētku dienas 2026.

Kuras svētku dienas pārceļ

Ja svētku diena iekrīt sestdienā vai svētdienā, tā parasti netiek pārcelta. Likums paredz izņēmumu tikai trim dienām:

• 4. maijam;
• Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma dienai;
• 18. novembrim.

Ja kāda no tām iekrīt brīvdienā, nākamā darbdiena ir brīvdiena. 2026. gadā šis noteikums netiek piemērots: 4. maijs ir pirmdienā, bet 18. novembris — trešdienā. Tāpēc, piemēram, 26.12.2026 (sestdiena) paliek sestdienā, un pirmdiena, 28.12.2026, ir parasta darba diena.

Vai svētku dienā drīkst strādāt (DL 144. pants)

Darba likuma 144. pants ir kategorisks: “Darbinieki netiek nodarbināti likumā noteiktajās svētku dienās.”

Izņēmums ir darbi, kuros jānodrošina nepārtraukts darbs. Praksē tās ir, piemēram, slimnīcas, sociālās aprūpes centri, apsardze, sabiedriskais transports un ražotnes ar nepārtrauktu ciklu. Šādos darbos darbiniekam par darbu svētku dienā piešķir atpūtu citā dienā vai izmaksā atlīdzību, un piemaksa ir vismaz 100 %.

Praksē šie darbinieki bieži strādā summētajā darba laikā, un svētku dienas maiņas ir iekļautas grafikā tāpat kā citas dienas. Tas nemaina piemaksas pienākumu: stundas, kas nostrādātas svētku dienā, jāapmaksā ar piemaksu arī tad, ja tās ir grafikā.

Piemaksa par darbu svētku dienā (DL 68. pants)

Darbiniekam, kurš strādā svētku dienā, izmaksā “piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes” (DL 68. p. 1. d.). Koplīgumā vai darba līgumā var noteikt lielāku piemaksu.

Piemaksu maksā papildus parastajai samaksai par nostrādātajām stundām. Tātad par stundu svētku dienā darbinieks saņem vismaz divkāršu stundas likmi.

Piemērs: stundas alga

Darbiniecei ir stundas alga 9,00 EUR. Līgo dienā, 23.06.2026, viņa strādā maiņu 08:00–16:30 ar 30 min pārtraukumu, tātad 8 h.

• Samaksa par stundām: 8 h × 9,00 EUR = 72,00 EUR.
• Piemaksa 100 %: 8 h × 9,00 EUR = 72,00 EUR.
• Kopā par šo dienu: 144,00 EUR.

Ja viņa Ziemassvētku vakarā, 24.12.2026, strādā maiņu 08:00–20:00 ar 30 min pārtraukumu, nostrādātas ir 11,5 h: 11,5 × 9,00 = 103,50 EUR plus piemaksa 103,50 EUR, kopā 207,00 EUR.

Piemērs: mēnešalga

Mēnešalgas darbiniekam piemaksu rēķina no stundas likmes, kas jāaprēķina no mēnešalgas. Viena no izplatītām metodēm ir dalīt mēnešalgu ar attiecīgā mēneša darba laika normu.

Piemērā pieņemts, ka mēnešalga ir 1200 EUR un mēneša norma ir 176 h (tāda ir, piemēram, 2026. gada oktobrī):

• Stundas likme: 1200 EUR / 176 h ≈ 6,82 EUR/h.
• Piemaksa par 8 h svētku dienā: 8 × 1200 / 176 = 54,55 EUR (rēķinot ar nenoapaļotu likmi).

Mēnesī ar svētku dienām norma ir mazāka, un tad stundas likme ir lielāka. Piemēram, 2026. gada novembrī norma ir 159 h, un 1200 EUR / 159 h ≈ 7,55 EUR/h. Turklāt minimālās stundas likmes aprēķinā MK noteikumi Nr. 656 stundu skaitā ieskaita arī svētku dienu stundas, tāpēc dažādas metodes dod nedaudz atšķirīgu rezultātu.

Ja svētku diena iekrīt darba dienā un darbinieks nestrādā

Laika algas darbiniekam, kurš svētku dienā nestrādā, saglabājas noteiktā alga (DL 74. p.). Akorda algas darbiniekam izmaksā vidējo izpeļņu.

Piemēram, darbiniekam ar mēnešalgu 1200 EUR gan oktobrī (176 h), gan novembrī (159 h) alga ir 1200 EUR. Mazākā norma novembrī nozīmē tikai to, ka par šo algu jānostrādā mazāk stundu.

Pirmssvētku diena: saīsināts darba laiks (DL 135. pants)

“Pirms svētku dienām darba dienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks.” (DL 135. p.)

Pilnas slodzes darbiniekam ar 8 h darba dienu pirmssvētku diena ilgst 7 h. Mēneša darba laika normā šī stunda jau ir atskaitīta.

2026. gadā pirmssvētku dienas ir:

VDI skaidro divus izņēmumus:

• Nepilna laika darbinieki. Uz viņiem 135. pants neattiecas, tāpēc darba laiks netiek saīsināts.
• Summētais darba laiks. Saīsinājumu var nepiemērot, ja jānodrošina nepārtraukts darbs.

Pārceltās darba dienas 2026. gadā

Ar MK 12.06.2025. rīkojumu Nr. 330 2026. gadā pārceltas divas darba dienas:

• piektdiena, 02.01.2026, pārcelta uz sestdienu, 17.01.2026;
• pirmdiena, 22.06.2026, pārcelta uz sestdienu, 27.06.2026.

Rīkojums ir saistošs tikai no valsts budžeta finansētām iestādēm ar piecu dienu darba nedēļu. Pašvaldībām, komersantiem un organizācijām tas ir ieteikums. Uzņēmums pats izlemj, vai pārcelšanu piemērot.

VDI skaidro, ka 27.06.2026 ir saīsināta par 1 h, jo 22.06, kuras vietā tā tiek nostrādāta, bija pirmssvētku diena. Ja uzņēmums pārcelšanu nepiemēro, saīsināta ir 22.06.2026. Abos gadījumos jūnija norma ir 20 darba dienas un 159 h, jo pārcelšana notiek tā paša mēneša ietvaros. Periodu normu var pārbaudīt darba dienu kalkulatorā.

Kā uzskaitīt svētku dienās nostrādātās stundas

Darba likuma 137. pants prasa darbu svētku dienās uzskaitīt atsevišķi, bet 71. pants — norādīt šīs stundas algas aprēķinā. Tātad tabelē svētku dienas stundām vajadzīga sava kolonna vai apzīmējums.

Praktiski ieteikumi:

• tabelē atzīmējiet svētku dienas (piemēram, ar krāsu), lai uzreiz redzētu, kuras stundas ir svētku stundas;
• praksē maiņai, kas sākas pirms pusnakts un beidzas svētku dienā (vai otrādi), svētku stundas skaitiet tikai no 00:00 līdz 24:00 svētku datumā;
• ja svētku dienas stundas ir arī nakts stundas (22:00–06:00), tās jāuzskaita abās grupās — gan kā svētku, gan kā nakts darbs;
• atpūtu, kas piešķirta par darbu svētku dienā, atzīmējiet ar savu apzīmējumu.

Gatavā darba laika uzskaites Excel tabelē ir atsevišķa kolonna svētku dienās nostrādātajām stundām un kalendārs 2026. un 2027. gadam.

Darbs brīvdienā un darbs svētku dienā — atšķirība

Darbs sestdienā vai svētdienā un darbs svētku dienā likumā regulēts atšķirīgi:

Darba likumā nav atsevišķas piemaksas par darbu nedēļas atpūtas dienā. Ja šis darbs vienlaikus ir virsstundu darbs, piemēro virsstundu piemaksu — sīkāk rakstā virsstundu uzskaite. Ja svētku diena iekrīt sestdienā vai svētdienā un darbinieks tajā strādā, tas ir darbs svētku dienā, un piemaksa pienākas.

Biežākās kļūdas

• Piemaksa aprēķināta tikai no plānotajām stundām. Piemaksa pienākas par faktiski nostrādātajām stundām svētku dienā, arī tad, ja maiņa ieilga.
• Svētku stundas nav atdalītas tabelē. Ja tabelē redzamas tikai kopējās stundas, grāmatvedībai nav no kā aprēķināt piemaksu, un uzskaite neatbilst DL 137. pantam.
• Pirmssvētku saīsinājums piemērots nepilna laika darbiniekiem. Pēc VDI skaidrojuma viņiem darba laiks netiek saīsināts.
• MK pārceltā diena uzskatīta par obligātu uzņēmumam. Komersantiem rīkojums ir ieteikums. Ja to piemērojat, informējiet darbiniekus laikus un atspoguļojiet grafikā.
• Sestdienā iekritušai svētku dienai piešķirta brīvdiena pirmdienā. Tas pienākas tikai par 4. maiju, Dziesmu un deju svētku noslēguma dienu un 18. novembri.

Visas darba laika normas vienuviet apkopotas rakstā darba laika uzskaite un Darba likums.