Summētais darba laiks

Kas ir summētais darba laiks

Normālais darba laiks ir līdz 8 stundām dienā un 40 stundām nedēļā (Darba likuma 131. panta pirmā daļa). Daudzos darbos to nevar ievērot: apsardzē, veselības aprūpē, ražošanā ar nepārtrauktu ciklu, loģistikā vai viesnīcās maiņas bieži ir 12 vai 24 stundas garas.

Summētajā darba laikā dienas un nedēļas stundas var atšķirties. Viena nedēļa var būt 48 stundas gara, nākamā — 30 stundas. Svarīga ir kopsumma: pārskata periodā nostrādātās stundas salīdzina ar šī perioda darba laika normu. Viss, kas pārsniedz normu, ir virsstundas.

Kad summēto darba laiku drīkst noteikt

Summētais darba laiks nav brīva izvēle tikai ērtības dēļ. Tam ir divi priekšnoteikumi.

1. Darba raksturs. Jābūt objektīvam iemeslam, kāpēc 8 h dienā un 40 h nedēļā nevar ievērot, piemēram, diennakts dežūras vai nepārtraukts ražošanas process.
2. Konsultācijas ar darbinieku pārstāvjiem. Pirms ieviešanas darba devējs konsultējas ar darbinieku pārstāvjiem.

Ieteicams rakstiski noteikt, kuriem amatiem piemēro summēto darba laiku, cik garš ir pārskata periods un kā tiek paziņoti grafiki. Parasti to ieraksta darba kārtības noteikumos un darba līgumā.

Pārskata periods: 1, 3 vai 12 mēneši

Pārskata periods ir laiks, kurā salīdzina nostrādātās stundas ar normu. Tā ilgumu nosaka DL 140. p. 3. d.

Valsts darba inspekcijas (VDI) skaidrojumā norādīts, ka valsts un pašvaldību iestādēs pārskata periods ir 4 mēneši. Iespēja koplīgumā noteikt periodu līdz 12 mēnešiem nav jaunums — tā ir spēkā kopš 01.01.2015.

Garāks periods ļauj izlīdzināt sezonālas svārstības: stundas, kas nostrādātas virs normas vienā mēnesī, var kompensēt ar mazāku stundu skaitu citā. Taču garāks periods prasa rūpīgāku uzskaiti, jo virsstundas kļūst redzamas tikai perioda beigās.

Kā aprēķināt darba laika normu pārskata periodam

Praksē summētā darba laika normu aprēķina tāpat kā normālajam darba laikam: katra darbdiena pie 40 h piecu dienu nedēļas ir 8 h, pirmssvētku darbdiena — 7 h, bet svētku dienas darbdienās normu samazina. Perioda norma ir visu tā mēnešu normu summa.

Mēnešu normas 2026. gadam publicē Labklājības ministrija. Pilna tabula pa mēnešiem ir lapā darba laika norma 2026.

Piemērs: 2026. gada 4. ceturksnis

Pieņemsim, ka darba līgumā noteikts 3 mēnešu pārskata periods no 01.10.2026 līdz 31.12.2026.

Pilnas slodzes darbiniekam šajā periodā jānostrādā 493 stundas. Ja nostrādāts vairāk, starpība ir virsstundas.

Nepilna slodze

Nepilna laika darbiniekam normu rēķina proporcionāli nolīgtajām stundām. Taču VDI skaidro, ka pirmssvētku dienas saīsinājums (DL 135. p.) nepilna laika darbiniekiem neattiecas. Darbiniekam ar 20 h nedēļā (4 h dienā) 4. ceturkšņa norma ir 62 × 4 = 248 h, nevis 493 / 2.

Ātrāk to izrēķināt summētā darba laika kalkulatorā: izvēlieties perioda sākumu, ilgumu un slodzi.

Ierobežojumi: 24 stundas pēc kārtas un 56 stundas nedēļā

Summētais darba laiks neļauj strādāt neierobežoti. DL 140. p. 4. d. aizliedz nodarbināt darbinieku ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā.

• 24 stundu dežūra 08:00–08:00 ir atļauta, 26 stundu — nav.
• Piecas 12 stundu maiņas vienā nedēļā ir 60 h. Tas pārkāpj 56 h ierobežojumu, pat ja mēneša kopsumma iekļaujas normā.

Abi ierobežojumi jāpārbauda jau grafika sastādīšanas laikā, nevis perioda beigās.

Atpūtas laiks summētajā darba laikā

Summētajā darba laikā atpūtu vērtē vidēji. DL 140. p. 2. d. prasa nodrošināt, lai diennakts atpūta nav īsāka par vidēji 12 stundām diennaktī un nedēļas atpūta — par vidēji 35 stundām.

Parastā prasība par 12 stundām atpūtas pēc kārtas (DL 142. p. 1. d.) summētajā darba laikā var netikt piemērota. DL 140. p. 6. d. uzskaita gadījumus, kad no likumā noteiktā atpūtas laika drīkst atkāpties: ilgs ceļš starp dzīvesvietu un darbavietu, apsardze, nepārtraukts darbs, sezonas darbs un īslaicīgs darba apjoma pieaugums.

Pārtraukumi darbā paliek spēkā. Ja maiņa ir garāka par 6 stundām, pienākas vismaz 30 minūšu pārtraukums (DL 145. p.). Maiņa 08:00–20:00 ar 30 min pārtraukumu ir 11,5 h darba laika. Ja darba vietu pārtraukumā atstāt aizliegts, pārtraukums ir darba laiks, un maiņa ir 12 h.

Virsstundas summētajā darba laikā

VDI skaidro, ka summētajā darba laikā virsstundas nosaka pārskata perioda beigās. Garāka maiņa vienā dienā vai 48 stundu nedēļa pati par sevi vēl nav virsstundas.

Piemērs: tas pats darbs, divi dažādi pārskata periodi

Apsargs strādā 12 stundu maiņās (pārtraukums skaitās darba laikā). Oktobrī viņam ir 16 maiņas, novembrī 12, decembrī 14.

Ar 1 mēneša periodu katrs mēnesis tiek noslēgts atsevišķi, tāpēc novembra iztrūkums nekompensē oktobra virsstundas. Ar 3 mēnešu periodu stundas izlīdzinās, un virsstundas ir tikai 504 − 493 = 11 h.

Virsstundu noteikumi paliek spēkā

• Virsstundām vajadzīga rakstveida vienošanās ar darbinieku (DL 136. p. 2. d.). Ja grafikā jau plānots vairāk stundu nekā norma, vienojieties par to iepriekš.
• Virsstundas nedrīkst pārsniegt vidēji 8 stundas 7 dienu periodā (DL 136. p. 5. d.). 4. ceturksnī (92 dienas) tās ir ne vairāk kā 92 / 7 × 8 ≈ 105 h.
• Par virsstundām pienākas vismaz 100 % piemaksa (DL 68. p.). To var aizstāt ar apmaksātu atpūtu, ko summētajā laikā piešķir nākamajā pārskata periodā, bet ne vēlāk kā 3 mēnešu laikā (DL 136. p. 9.–11. d.).

Sīkāk par vienošanos, limitiem un piemaksu — rakstā virsstundu uzskaite.

Svētku dienas un pirmssvētku dienas

Svētku dienās darbinieki netiek nodarbināti (DL 144. p.). Izņēmums ir darbs, kas jāveic nepārtraukti. Tad darbiniekam piešķir atpūtu citā dienā vai izmaksā atlīdzību. Par darbu svētku dienā pienākas vismaz 100 % piemaksa (DL 68. p.), un šīs stundas uzskaita atsevišķi (DL 137. p.). Vairāk rakstā darbs svētku dienā.

Pirmssvētku darbdiena ir saīsināta par 1 stundu (DL 135. p.). VDI skaidro, ka summētā darba laika darbiniekiem šo saīsinājumu var nepiemērot, ja jānodrošina nepārtraukts darbs. Mēnešu normās, ko publicē Labklājības ministrija, pirmssvētku dienas jau ir saīsinātas.

Ar Ministru kabineta rīkojumu 2026. gadā pārceltas divas darbdienas: 02.01 uz 17.01 un 22.06 uz 27.06. Valsts budžeta iestādēm tas ir saistoši, pārējiem darba devējiem — ieteikums. Abas pārcelšanas notiek tā paša mēneša ietvaros, tāpēc mēneša darba dienu skaits un norma nemainās. Pilns saraksts ir lapā svētku dienas 2026.

Prombūtne samazina normu

Ja darbinieks pārskata periodā bija atvaļinājumā, slimoja vai citā prombūtnē, praksē viņa individuālo normu samazina par darba laika normu šajās darbdienās.

Piemērs. Darbiniekam 4. ceturksnī bija 5 atvaļinājuma darbdienas oktobrī. Individuālā norma: 493 − 5 × 8 = 453 h. Ja viņš nostrādāja 460 h, virsstundas ir 7 h.

Kā tieši samazināt normu (pēc kalendāra vai pēc grafikā plānotajām maiņām), ieteicams noteikt darba kārtības noteikumos un piemērot vienādi visiem darbiniekiem. Darbnespējas laikā darbinieka darba grafiku mainīt nedrīkst (DL 140. p. 7. d.).

Darba grafiks un tā paziņošana

Summētajā darba laikā grafiks ir galvenais dokuments: tas nosaka, kurās dienās un stundās darbinieks strādā. VDI norāda, ka darba devējam darbinieks ar grafiku jāiepazīstina laikus, un tam jābūt pierādāmam, piemēram, ar parakstu vai darba e-pastu.

Ja darbs ir organizēts maiņās, maiņu grafiks jāpaziņo vismaz 1 mēnesi iepriekš (DL 139. p.). Divas maiņas pēc kārtas ir aizliegtas.

Plānojot grafiku, pārbaudiet:

• vai perioda stundas kopā atbilst normai (vai virsstundas ir saskaņotas rakstveidā);
• vai nevienā nedēļā nav vairāk par 56 h un nevienā maiņā — vairāk par 24 h;
• vai tiek nodrošināta vidēji 12 h diennakts un 35 h nedēļas atpūta.

Praktiski padomi un paraugs ir rakstā maiņu grafiks, bet gatava Excel veidne — lapā darba grafika veidne.

Kā uzskaitīt summēto darba laiku tabelē

Darba devējam precīzi jāuzskaita katra darbinieka nostrādātās stundas kopā un atsevišķi virsstundas, nakts darbs, darbs nedēļas atpūtas laikā, svētku dienās un dīkstāve (DL 137. p. 1. d.). Algas aprēķinā jānorāda nostrādātās stundas, tai skaitā virsstundas, nakts stundas un svētku dienās nostrādātās stundas (DL 71. p.).

Uzskaites formu likums nenosaka — to izvēlas darba devējs. Summētajam laikam tabelē noder šādas kolonnas:

Garākā pārskata periodā ieteicams katra mēneša beigās skatīt uzkrāto starpību starp nostrādāto un normu. Tā virsstundas nekļūst par pārsteigumu perioda beigās.

Pārskata perioda noslēgšana soli pa solim

1. Aprēķiniet perioda normu, saskaitot mēnešu normas (pilnai slodzei 2026. gada 4. ceturksnī — 493 h).
2. Atņemiet normu par prombūtnes darbdienām un iegūstiet darbinieka individuālo normu.
3. Saskaitiet visas perioda nostrādātās stundas no tabeles.
4. Ja nostrādāts vairāk par individuālo normu, starpība ir virsstundas.
5. Pārbaudiet, vai virsstundas nepārsniedz vidēji 8 h 7 dienu periodā.
6. Nosakiet, vai par virsstundām izmaksā piemaksu vai piešķir apmaksātu atpūtu.
7. Nododiet grāmatvedībai kopsummu, virsstundas, nakts un svētku dienās nostrādātās stundas atsevišķi. Vairāk par tabeles uzbūvi — rakstā darba laika uzskaites tabula, bet nakts stundu noteikumi — rakstā nakts darbs.

Biežākās kļūdas

• Virsstundas rēķina katru nedēļu. Summētajā darba laikā tās nosaka tikai pārskata perioda beigās.
• Pārskata periods nav nekur noteikts. Tad tas ir 1 mēnesis, pat ja uzņēmumā ierasts rēķināt ceturksni.
• 3 mēnešu periods bez vienošanās darba līgumā. Periodu virs 1 mēneša nosaka darba līgumā (līdz 3 mēnešiem) vai koplīgumā (līdz 12 mēnešiem).
• Norma netiek samazināta prombūtnes dēļ. Tad darbiniekam, kurš bija atvaļinājumā, virsstundas “pazūd”.
• Grafikā 5 maiņas pa 12 h vienā nedēļā. Tas ir 60 h un pārsniedz 56 h ierobežojumu.
• Nav rakstveida vienošanās par plānotajām virsstundām. Ja grafikā jau paredzēts vairāk par normu, vienošanās vajadzīga iepriekš.
• Grafiks mainīts slimības laikā. DL 140. p. 7. d. to aizliedz.
• Svētku dienās un naktī nostrādātās stundas netiek izdalītas. Tās jāuzskaita atsevišķi, jo par tām pienākas piemaksas.

Noderīgi rīki

• Summētā darba laika kalkulators Aprēķiniet summētā darba laika normu pārskata periodam un virsstundas perioda beigās. Ņem vērā svētku, pirmssvētku un pārceltās dienas un prombūtni.
• Darba grafika veidne Bezmaksas maiņu grafika veidne Excel: ierakstiet maiņu kodus, un stundas, nakts stundas un starpība ar mēneša normu aprēķināsies automātiski.