Nepilns darba laiks

Kas ir nepilns darba laiks

Darba devējs un darbinieks darba līgumā var vienoties par nepilnu darba laiku — tādu, kas ir īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku (Darba likuma 134. panta pirmā daļa). Minimālā stundu skaita nav.

Valsts darba inspekcija (VDI) norāda, ka Darba likumā nav jēdziena “slodze”. Ir normālais vai nepilnais darba laiks.

Uz darbinieku ar nepilnu darba laiku attiecas tādi paši noteikumi kā uz darbinieku ar normālo darba laiku (DL 134. p. 3. d.): pārtraukumi, atpūta, piemaksas, atvaļinājums un darba laika uzskaite. Piemēram, ja strādājat ilgāk par 6 h, pienākas pārtraukums, un starp darba dienām — 12 h atpūta. Visas tiesības: darbinieka tiesības.

Kas jānorāda darba līgumā

Darba līgumā jānorāda nolīgtais dienas vai nedēļas darba laiks (DL 40. p. 2. d. 7. p.). VDI skaidro, ka tam jābūt konkrētam apmēram, piemēram, “4 h dienā” vai “20 h nedēļā”. Norādīt robežas, piemēram, “minimālais un maksimālais darba laiks”, nav pieļaujams.

Jāvienojas arī par to, cik dienas nedēļā un kurās dienās strādājat. Nepilnā darba laikā var vienoties arī par īsāku nedēļu, piemēram, 2 dienām nedēļā (VDI).

Ja grafiks nav paredzams

Ja nolīgts nepilns darba laiks un grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, darba līgumā norāda (DL 40. p. 2. d. 7. p.):

• ka grafiks ir mainīgs;
• garantēto apmaksāto darba laiku mēnesī;
• kādās dienās un stundās jums var likt strādāt;
• minimālo laiku, cik iepriekš jums jāpaziņo par darbu vai tā atcelšanu.

VDI skaidro, ka ārpus šīm stundām vai bez laikus paziņota darba jūs drīkstat atteikties strādāt, un tas nedrīkst jums kaitēt.

Kad darba devējam jāpiešķir nepilns darba laiks

Darba devējam jānosaka nepilns darba laiks, ja to pieprasa (DL 134. p. 2. d.):

• grūtniece;
• sieviete pēcdzemdību periodā līdz 1 gadam (ja baro bērnu ar krūti — visā barošanas laikā);
• darbinieks ar invaliditāti;
• darbinieks, kuram ir bērns līdz 14 gadiem vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadiem;
• vecāks, kura aprūpē ir pilngadīga persona ar invaliditāti no bērnības, kurai nepieciešama īpaša kopšana.

VDI skaidro, ka šajos gadījumos darba devējs atteikt nevar, un darbinieks pats var izvēlēties stundu skaitu. Izmaiņas noformē rakstiski kā grozījumus darba līgumā.

Pārējiem darbiniekiem darba devējs nepilnu darba laiku nosaka pēc pieprasījuma, ja uzņēmumā ir tāda iespēja. Tas pats attiecas uz atgriešanos pie normālā darba laika (DL 134. p. 5. d.).

Ja atsakāties pāriet uz nepilnu darba laiku vai atpakaļ, tas pats par sevi nav pamats uzteikt darba līgumu (DL 134. p. 4. d.).

Darbs virs nolīgtajām stundām

Strādāt vairāk par nolīgto nepilno darba laiku drīkst tikai ar rakstisku vienošanos (DL 134. p. 7. d.).

Virsstundas ir darbs virs normālā darba laika (DL 136. p. 1. d.). Tāpēc darbs virs nepilnā darba laika, kas nepārsniedz 8 h dienā un 40 h nedēļā, nav virsstundas (VDI). Par šīm stundām likums 100 % piemaksu neprasa. Stundas virs 8 h dienā vai 40 h nedēļā ir virsstundas.

Alga un pirmssvētku dienas

VDI skaidro, ka darba samaksu aprēķina atbilstoši faktiski nostrādātajam laikam, tāpēc nepilnā darba laikā mēnešalga var būt proporcionāli mazāka.

Pēc VDI skaidrojuma DL 135. pants par 1 h īsāku darba dienu pirms svētkiem attiecas uz normālā darba laika darbiniekiem, nevis nepilnu darba laiku.

Uzskaite

Arī nepilna darba laika darbiniekiem darba devējam precīzi jāuzskaita nostrādātās stundas (DL 137. p.). Uzskaitē vērts atsevišķi redzēt stundas virs nolīgtā laika, lai būtu skaidrs, kad sākas virsstundas. To var darīt darba laika uzskaites tabulā. Ja nepilnu darba laiku atsaka bez pamata vai liek strādāt virs nolīgtā bez vienošanās, skatiet, kur griezties.